Spānija un Ķīna meklē kopīgu valodu: kā tas ietekmēs Eiropas attiecības ar ASV

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess vizītes laikā Pekinā uzsvēra, ka Eiropai un Ķīnai ir ciešāk jāsadarbojas. Pēc tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu abi līderi norādīja uz nepieciešamību stiprināt starptautisko kārtību, ko pašreizējie globālie konflikti nopietni iedragā.

Sančess uzskata, ka kopīgs darbs ir labākais veids, kā stāties pretī pieaugošajiem draudiem pasaules stabilitātei. Šī tikšanās notiek laikā, kad Rietumu valstis, neraugoties uz zināmām domstarpībām, mēģina atrast kopīgu valodu ar Pekinu.

Rietumvalstu interese par Ķīnu pieaug

Sančesa vizīte Ķīnā, kas ilgst no 11. līdz 15. aprīlim, ir daļa no plašākas tendences. Šogad Pekinu jau apmeklējuši vairāki ietekmīgi līderi no Lielbritānijas, Kanādas, Somijas un Īrijas. Tas liecina, ka daudzas valdības vēlas uzlabot attiecības ar Ķīnu, lai gan tirdzniecības un drošības jautājumos joprojām saglabājas spriedze. Viens no galvenajiem iemesliem šādai diplomātiskajai aktivitātei ir neapmierinātība ar ASV prezidenta Donalda Trampa īstenoto politiku, kas liek Eiropas valstīm meklēt jaunus stratēģiskos partnerus.

Prezidents Sji tikšanās laikā neslēpa bažas par pašreizējo stāvokli pasaulē, nodēvējot starptautisko kārtību par “brūkošu”. Viņš uzsvēra, ka ciešākas saites starp Ķīnu un Spāniju ir abu valstu interesēs, lai mazinātu globālo nestabilitāti un veicinātu ekonomisko izaugsmi.

 

Jauni līgumi un tirdzniecības līdzsvars

Spānija jau ilgāku laiku ir viena no tām Eiropas valstīm, kas iestājas par ciešāku ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. Atšķirībā no Vašingtonas, kas Ķīnā saskata galveno ģeopolitisko sāncensi, Madride uzskata Pekinu par stratēģisku sabiedroto. Sančess aicināja Ķīnu uzņemties lielāku lomu tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas, drošība un cīņa pret nevienlīdzību, norādot, ka ASV no daudzām šīm jomām ir nolēmusi norobežoties.

Viens no vizītes praktiskajiem ieguvumiem ir vienošanās par tirdzniecības deficīta mazināšanu. Spānijas tirdzniecības bilance ar Ķīnu šobrīd ir negatīva – deficīts sasniedz gandrīz 50 miljardus dolāru. Sančess paziņoja, ka ir panākta vienošanās par pasākumiem, kas palīdzēs šo starpību samazināt. Tiks parakstīti vairāki nozīmīgi dokumenti, kas atvieglos Spānijas lauksaimniecības produktu eksportu uz Ķīnu un veicinās sadarbību transporta un infrastruktūras jomā.

 

Kritika par situāciju Tuvajos Austrumos

Preses konferencē Sančess pievērsās arī asajai situācijai Tuvajos Austrumos un Ukrainā. Viņš īpaši izcēla Izraēlas rīcību, kritizējot to par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Spānijas līderis pauda bažas par smago humāno stāvokli Gazā un Libānā. Diplomātiskos centienus panākt pamieru šobrīd sarežģī Izraēlas nevēlēšanās apturēt karadarbību Libānā, lai gan Vašingtonā ir plānotas sarunas starp abu pušu vēstniekiem.

Sančess norādīja, ka valstis, kas iestājas pret starptautisko tiesību pārkāpumiem, bieži saskaras ar spiedienu un draudiem. Viņš pieminēja Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu brīdinājumus par to, ka Madridei būšot “jāmaksā tūlītēja cena” par tās ieņemto diplomātisko pozīciju.

Spānijas stingrā nostāja pret karu Irānā

Spānijas premjers ir kļuvis par vienu no skaļākajiem kritiķiem attiecībā uz karu Irānā. Viņš ir pieņēmis stingru lēmumu neļaut izmantot Spānijas teritorijā esošās militārās bāzes, kuras tiek pārvaldītas kopā ar ASV, uzbrukumiem pret Irānu. Šāda nostāja vēlreiz apliecina Madridas vēlmi ieturēt neatkarīgu ārpolitiku un iestāties par mierīgu konfliktu risināšanu, pat ja tas rada domstarpības ar tradicionālajiem sabiedrotajiem Rietumos. Sančess uzskata, ka tieši vidēja lieluma valstīm kā Spānijai ir aktīvi jāaizstāv starptautiskie noteikumi un tiesiskums.